Fazāni

Dimanta fazāns (Chrysolophus amherstiae)

Dimanta fazānu izcelsmes valsts nav zināma, bet liels to īpatsvars ir dienvidrietumu Ķīnā, Mjanmā un Anglijā. Tas ir unikāls savas melnās un sudrabotās galvas, garās, pelēkās astes un rumpja un sarkano, zilo, balto, dzelteno spalvu dēļ. Šī suga ir ļoti līdzīga zelta fazāniem. Pieaudzis tēviņš ir 100-120 cm garš, tā aste ir apmēram 80 cm no visa garuma. Fazānu mātītes nav tik krāšņas kā tēviņi, tām ir raibi brūns apspalvojums. Dimanta fazānu mātīte ir ļoti līdzīga zelta fazānu mātītei, bet dimanta fazānu mātītei ir tumšāka galva. Neskatoties uz dimanta fazānu tēviņu krāšņo spalvojumu, to dabiskajā dzīves vidē tie ir ļoti grūti pamanāmi, jo tie dzīvo biezos, tumšos mežos ar biezu pamežu. Tie barojas uz zemes ar graudiem, lapām un bezmugurkaulniekiem, bet naktis tie pārlaiž uz koku zariem. Kaut arī šie fazāni ir spējīgi lidot, tie dod priekšroku skriešanai, bet viņi var arī pēkšņi ar lielu ātrumu pacelties spārnos. Tēviņu riesta dziesma ir ļoti asa. Interesanti ir tas, ka angliski šos fazānus sauc „Lady Amherst’s Pheasant”. Šo nosaukumu tie ieguva pateicoties Sārai Kountesai Amherstai, kuras vīrs Viljams Pits Amhersts 1828.gadā no Bengālijas uz Londonu nosūtīja pirmo dimanta fazāna eksemplāru. 

Sudraba fazāns (Lophura nycthemera)

Sudraba fazāni apdzīvo dienvidaustrumu Āzijas (austrumu un dienvidu Ķīna) mežus un kalnus, kā arī teritorijas Havaju salās un Amerikā. Fazānu tēviņš ir balts un melns, bet mātītes ir brūnas. Abiem dzimumiem ir sarkana seja un sarkanas kājas. Sudraba fazāni bieži ir sastopami putnkopībā, un ir ļoti izplatīti savvaļā, bet daži Sudraba fazānu paveidi ir reti un apdraudēti (baltgalvji no Hainan, engelbachi no dienvidu Laosas, annamensis no dienvidu Vjetnamas). Sudraba fazāniem ir 15 pasugas – rietumu sudraba fazāns, rubīna raktuvju sudraba fazāns, Ripona sudraba fazāns, Džonsa sudraba fazāns u.c. Šie fazāni ir relatīvi lieli, tēviņi garumā no 120 līdz 125 cm, ieskaitot asti, kas ir līdz pat 75 cm gara lielākajām pasugām, savukārt mazo pasugu tēviņu aste var būt 30 cm gara. Svars 1,13 – 2 kg. Visu pasugu mātītes ir ievērojami mazākas par tēviņiem. To garums var būt 55-90 cm, ieskaitot asti 24 – 32 cm. Svars 1-1,3 kg mātītēm. Pieauguša tēviņa apspalvojumu indivīds sasniedz otrajā dzīves gadā.

Zelta fazāns (Chrysolophus pictus)

Saukts arī par Ķīnas fazānu. Dabiskā dzīvesvieta zelta fazāniem ir meži kalnainos apvidos Ķīnas rietumos, kā arī savvaļas populācija ir izveidojusies Lielbritānijā un citur pasaulē. Pieauguši tēviņi ir 90-105 cm gari, kur divas trešdaļas sastāda aste. Tiem ir zeltīts cekuls un rumpis un koši sarkans ķermeņa apspalvojums. Tiem ir spilgti dzeltenas acis ar melnu zīlīti. To seja, kakls, zods un kakla sāni ir rūsas krāsā. Pasekste ir dzeltenā krāsā. Tēviņiem centrālās astes spalvas ir melnas ar kanēļkrāsas plankumiem. Mātītes nav tik krāšņas kā tēviņi. Tām ir raibi brūns apspalvojums. Mātītes ir tumšākas un tievākas. Mātītes ir 60-80 cm garas, no kā pusi sastāda aste. Mātīšu krūškurvis un sāni ir bifeļādas un tumši brūnā krāsā, vēders, seja un kakls ir bifeļādas krāsā. Kājas ir nespilgti dzeltenas. Abiem dzimumiem ir dzeltenas kājas un knābis. Neskatoties uz tēviņu košo izskatu, to dabiskajā vidē tos ir ļoti grūti pamanīt, jo tie dzīvo biezos, tumšos jaunu skujkoku mežos ar retu pamežu. Tie barojas uz zemes no graudiem, lapām un bezmugurkaulniekiem, bet naktis tie pārlaiž uz koku zariem. Kaut arī šie fazāni ir spējīgi lidot, tie dod priekšroku skriešanai, bet viņi var arī pēkšņi ar lielu ātrumu pacelties spārnos. Viņi ir diezgan neveikli lidojumā, tāpēc lielāko daļu sava laika pavada atrodoties uz zemes. Riesta laikā tēviņš izdod metālam līdzīgas skaņas. Zelta fazāni vienā reizē izdēj 8-12 olas, perēšana noris 22-23 dienas. Fazāni mēdz ēst ogas, kāpurus, sēklas un cita veida barību. Ir sastopamas arī dažādas zelta fazānu nokrāsas – tumškakla, dzeltenais, kanēļa, laša, persika, sudraba u.c.

Medību fazāns (Phasianus colchicus)

Medību fazānu dzimtene ir Āzija. Iespējams, ka medību fazāns ir viena no vecākajām fazānu sugām visā pasaulē. Šie fazāni tiek plaši izmantoti kā spēļu putni medībās. Medību fazāns ir viens no visvairāk medītajiem putniem pasaulē. Medību fazāni var būt dažādās krāsās – sākot ar gandrīz baltu līdz gandrīz melnai. Parasti apspalvojums ir gaiši zeltainā un brūnā krāsā ar zaļiem, violētiem un baltiem toņiem.  Galva ir tumši zaļā krāsā ar nelielu cekulu. Svars tēviņiem vidēji 1,2 kg, bet mātītēm 0,9 kg. Pieaudzis tēviņš ir 60-89 cm garš, kur garā melnā ar brūnām svītrām  aste sastāda gandrīz 50 cm. Mātītes nav tik krāšņas kā tēviņi, tām ir brūni raibs apspalvojums. Tās ir 50-63 cm garas, kur aste sastāda apmēram 20 cm. 2- 3 nedēļu periodā no aprīļa līdz jūnijam izdēj 10 olas, kuras perē 23-26 dienas. 

Karaliskais fazāns (Syrmaticus reevesii)

Karaliskā fazāna dzimtene ir Ķīna. Karalisko fazānu dabiskā dzīvesvieta ir mūžzaļie meži centrālajā un Austrumķīnā. Tēviņam ir ļoti krāšņs apspalvojums ar zeltainiem, baltiem un sarkaniem toņiem. Kājas ir pelēkas, acs varavīksnene ir brūna un āda ap acīm ir sarkana. Galva ir balta ar šauru melnu līniju ap galvu acu līmenī. Tēviņiem ir ļoti gara sudraboti balta aste ar kastaņu brūniem elementiem. Mātītes ir brūnā krāsā ar melnu vainagu, bifeļādas krāsas seju un pelēcīgi brūnu asti. Mātītes ir tik pat lielas kā medību fazānu mātītes. Nav zināmas karalisko fazānu pasugas, bet pastāv krāsu variācijas. Karaliskais fazāns ir salīdzinoši liels putns. Tēviņi ir 210 cm gari, mātītes 75 cm. Karaliskie fazāni 2008. gadā ir iekļauti Ginesa rekordu grāmatā, jo tiem ir visgarākā dabiski audzētā aste. To aste var būt pat līdz 2,4 m gara. Aprīlī vai maijā karalisko fazānu mātītes izdēj 7-14 olas un perē tās 24-25 dienas.