Haidšnukes jeb vācu purva aitas

Haidšnukes aitu dzimtene ir Vācija. Vācijā tās tiek dēvētas par purva aitām, jo tām ir smago šķirņu aitām neraksturīgi spēcīgas kājas un nagi. 19.gs. aitas bija ļoti nozīmīgas lauksaimniecības sastāvdaļa, īpaši biškopjiem, jo aitas turēja viršu laukos, lai tās apēd nezāles. Aitām ir ļoti izteikts ganāmpulka instinkts – tās vienmēr turēsies kopā. Pēc pirmās aitu cirpšanas, tās iegūst Haidšnukes aitām raksturīgo toni. Auni sver līdz 80 kg. To ragi ir ieliekti pusapļa formā uz mugurpusi. Veciem āžiem ragi var veidot pat divas cilpas. Aitas sver aptuveni 45 kg, un tām ir īsi ragi. Aitas neizceļas ar auglīgumu. Parasti piedizmst viens jērs, ļoti reti – divi. Jēri dzimst pavasarī ar cirtainu, melnu vilnu. Pēc 1 gada, jēriem izaug bieza, gara, pelēcīga vilna. Galva un kājas ir melnas, bez vilnas. Agrāk Haidšnukes aitas izmantoja vairāku iemeslu labad – jēri tika nokauti, lai iegūtu to kažokādu, vecākas aitas tika cirptas, lai iegūtu vilnu. Gaļa tika uzskatīta par delikatesi, tā garšo līdzīgi briežu gaļai. Aitu pavilna ir apmēram 6 cm bieza, tā ziemā palīdz saglabāt siltumu. Augšējā kārta sastāv no garās vilnas, kas ir apmēram 20 cm gara.