Ēzelis

Ēzeļi (Asinus) ir zirgu dzimtas (Equidae) zirgu ģints(Equus) apakšģints. Ēzeļiem ir raksturīga masīva galva bez pieres krēpēm, garas ausis un īsas kakla krēpes, taisna muguras līnija, slaidas kājas un tieva aste ar pušķi galā. Ēzeļu izmērs skaustā var būt robežās no 90 līdz 140 cm. Ēzeļi parasti ir lielāki par ēzeļmātēm. Ēzeļiem ir skaļa balss, to saucienu var dzirdēt pat 3 km attālumā. Ēzeļiem ir lielas ausis, kas spēj uztvert skaņas no daudz lielākiem attālumiem nekā zirgi. Briesmu gadījumā ēzeļi sevi aizstāv ar spēcīgu pakaļkāju spērienu, kodieniem un priekškāju sitieniem. Tā kā ēzeļu dabiskā vide ir tuksnesis, tad tiem ir izveidojusies ļoti izturīga gremošanas sistēma, tāpēc ēzelis var iztikt bez ūdens vairākas dienas. Ēzeļi ir ļoti spēcīgi dzīvnieki – tie var vilkt 1-1,5 tonnas. Ēzeļmātēm grūsnības periods ilgst 13 mēnešus. Parasti piedzimst viens ēzeļa kumeļš, bet mēdz piedzimt arī dvīņi, bet tad varbūtība, ka kumeļi izdzīvos, ir ļoti maza. Rakstura ziņā ēzeļi ir ļoti inteliģenti, uzmanīgi, draudzīgi un rotaļīgi dzīvnieki. Viena no visizplatītākajām ēzeļu sugām ir Mājas ēzelis. Mājas ēzelis tika pieradināts apmēram 3 000 gadus pirms mūsu ēras Ēģiptē. Vienlaicīgi tika pieradināti arī zirgi. Mājas ēzelis gan agrāk, gan tagad tiek izmantots kā darba dzīvnieks. Starp citu – grieķiem ēzelis asociējas ar vīna dievu Dionīsu, jo Senajā Grieķijā ēzeļiem vajadzēja nest lielās vīna krūkas. Senie romieši ēzeli vērtēja tik augstu, ka uzskatīja to par svētu dzīvnieku. Mūsdienās visvairāk ēzeļu ir Ķīnā, Pakistānā, Etiopijā un Meksikā.